Dzimumidentitāti bērni iegūst no abiem vecākiem:
– No sava dzimuma vecāka, kā no identifikācijas personas, kuras izturēšanās pauž vai nu apmierinājumu, vai vilšanos sava dzimuma dēļ.
– No pretējā dzimuma vecāka, kurš pieņem vairāk vai mazāk biklās bērna mīlestības izpausmes.
Droša seksuālā un emocionālā identitāte vieglāk veidojas tiem bērniem, kuru vecāku dzīve norit savstarpējā emocionālā saskaņā un atklātībā, bez vajadzības aizvietot savas prasības pēc seksualitātes, drošības un mierinājumu ar bērnu starpniecību.